Ieskats. Dabaszinības 12. klasei. Mācību grāmata - page 6

6
1.1.
Vēsturiskie priekšstati par Visumu
Kāpēc visi saka, ka Zeme ir apaļa, ja es taču redzu, ka staigāju
pa plakanu virsmu? Kāpēc visi saka, ka Zeme riņķo ap Sauli, ja
ikdienā es redzu, ka Saule kustas ap mani?
Gadsimtiem ilgi cilvēkiem bija grūti atteikties no acīm redzamā,
bet nepareizā pasaules uzskata.
Ģeocentriskā pasaules uzbūves sistēma
Astronomija (vārds cēlies no grieķu valodas un nozīmē „zvaigžņu likumi”) ir viena no
senākajām zinātnēm. Jau senos laikos cilvēki novēroja debess spīdekļus un centās saprast
apkārtējās pasaules uzbūvi. Sākotnējie priekšstati cieši savijās ar seno tautu mitoloģiju, kuros
Zeme attēlota kā plakana virsma vai kā kalns. Pirmais lielais solis astronomijā bija seno grieķu
Zemes ēnas formas pētījumi Mēness aptumsumu laikā. Tas, ka Zemes ēna nav taisna, bet
ieapaļa, lika grieķu astronomiem secināt, kā arī ēnas
radītāja—Zeme—ir apaļa.
Kad 4. gs. p.m.ē. sengrieķu filozofs Aristotelis sis-
tematizēja antīkās pasaules zināšanas, viņš pieņēma,
ka Zeme ir nekustīga un atrodas pasaules centrā, bet
visi pārējie debess ķermeņi riņķo ap to. Tas izrietēja
no ikdienā redzamā, un tobrīd nebija pamata šo ide-
ju apšaubīt. Tā radās
ģeocentriskā pasaules uzbūves
sistēma
(
ģeocentrisks nozīmē „ar Zemi centrā”), kuru
2.
gadsimtā pilnveidoja Aleksandrijas matemātiķis un
astronoms Klaudijs Ptolemajs. Viņš izveidoja mate-
mātisko modeli, kas ļāva prognozēt debess spīdekļu
stāvokli, kā arī Saules un Mēness aptumsumus.
Interesanti. Eratostēns nosaka Zemes apkārtmēru
Ilgu laiku cilvēkiem nebija priekšstata par zemeslodes patiesajiem izmēriem, kaut arī sengrieķu
matemātiķis un ģeogrāfs Eratostēns tos noteica samērā precīzi jau 3. gs. p.m.ē. Piemēram, Kristofors
Ko­lumbs nevarēja pat iztēloties patiesos attālu-
mus uz Zemes un cerēja, ka, burājot uz rietu-
miem, samērā drīz sasniegs Indiju. Eratostēns
zināja, ka Asuānā Ēģiptē vasaras saulgriežos
saules stari krīt vertikāli (tātad ēnas nav), bet
Aleksandrijā vertikāls stabs met nelielu ēnu. No
ceļotāju sniegtajām ziņām noteicis attālumu no
Asuānas līdz Aleksandrijai, viņš aprēķināja, ka
zemeslodes apkārtmērs ir aptuveni 40 000 km,
kas ir ļoti tuvu mūsdienās izdarītajiem mērīju-
miem.
Heliocentriskā pasaules uzbūves sistēma
Aristoteļa pasaules uzbūves sistēmu zinātnieki atbalstīja līdz pat 15. gadsimtam, un cil-
vēki lielākoties neapšaubīja domu, ka Zeme ir pasaules centrs. 1543. gadā poļu astronoms
Nikolajs Koperniks publicēja teoriju, ka pasaules centrā atrodas Saule, bet Zeme kopā ar
pārējām planētām riņķo ap to. Tā bija
heliocentriskā pasaules uzbūves sistēma
(
heliocen-
trisks nozīmē „ar Sauli centrā”). Zinātnieki ātri uztvēra jaunās teorijas priekšrocības, jo tā ļāva
Senatnē domāja, ka pasaules centrā atrodas
nekustīga Zeme, bet visi pārējie debess ķer-
meņi riņķo ap to.
7
o
7
o
Aleksandrija
Asuāna
Eratostēna aprēķina shēma. Ja ēnas krišanas leņķis
Aleksandrijā ir 7°, tad arī leņķis starp pilsētām, raugo-
ties no Zemes centra, ir 7°. Lai noteiktu Zemes apkārt-
mēru, attālums starp pilsētām jāpareizina ar 360/7.
-,-,1,2,3,4,5 7,8,9,10,11,12,13,14,15,16,...20
Powered by FlippingBook